Partnerība Kaimiņi - Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana

Pieredzes apmaiņas brauciens Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados – no vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai

Wed, 26 Aug 2026 11:13:00 +0000

Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” sadarbībā ar “Bauskas rajona lauku partnerību”, “Dobeles rajona lauku partnerību” un Partnerību “Kaimiņi” organizē pieredzes apmaiņas braucienu “No vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai – novadpētniecības pieredze Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados”.

Brauciens notiks šī gada 10.–11. septembrī, un tā laikā dalībnieki iepazīs dažādus novadpētniecības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas piemērus Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados.

Brauciena galvenais uzdevums ir praktiski iepazīt, kā vietu stāsti, vēsturiskas ēkas, cilvēku atmiņas un muzeju krājumi kļūst par daļu no novadpētniecības mantojuma, kā šīs liecības tiek saglabātas, dokumentētas un mūsdienīgā veidā nodotas vietējai kopienai un nākamajām paaudzēm.

Aicinām braucienā piedalīties pagastu bibliotekārus, tūrisma speciālistus, kultūras darbiniekus, privāto vēstures kolekciju veidotājus, biedrību pārstāvjus un novadpētniekus no Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novadiem.

Pirmajā dienā, 10. septembrī, dalībnieki iepazīs Jelgavas novada novadpētniecības un kultūrvēsturiskā mantojuma vietas. Brauciens sāksies Jāņa Čakstes dzimtas mājās “Auči”, kur mūsdienīgā ekspozīcijā iespējams izzināt Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes un viņa dzimtas stāstu Latvijas vēstures un demokrātijas attīstības kontekstā.

Tālāk paredzēts apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeju “Mangaļi”, kur dalībnieki iepazīs Pirmā pasaules kara vēstures saglabāšanu un interpretāciju autentiskā vietā, kur norisinājušās Ziemassvētku kaujas.

Kalnciema muzejā uzmanība tiks pievērsta muzeja, bibliotēkas un aktivitāšu centra darbībai vienā vēsturiskā ēkā, kā arī muzeja krājumam un vietējās apkaimes vēstures saglabāšanai. Dalībnieki apskatīs arī muzeja brīvdabas ekspozīciju “Lielupe Kalnciema–Valgundes apkaimes vēsturē”, kas ir piemērs tam, kā muzeja ekspozīciju iespējams veidot ārpus ierastajām muzeja telpām, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Dienas noslēgumā paredzēta viesošanās Kalnciema–Klīves luterāņu baznīcā, kur savijas kultūrvēsturiskais mantojums, draudzes un vietējās kopienas stāsts. Dalībnieki iepazīs Kalnciema muzeja pastāvīgo ekspozīciju par baznīcas un draudzes vēsturi.

Otrajā dienā, 11. septembrī, pieredzes apmaiņas brauciens turpināsies Dobeles un Bauskas novados.

Dobeles pusē dalībnieki apmeklēs Dobeles pili, kur iepazīs atjaunoto Livonijas ordeņa pils kapelu, vēsturiskos pils mūrus, arheoloģiskos atradumus un vietējos stāstus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā mūsdienīgi un interaktīvi ekspozīciju risinājumi palīdz izzināt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu.

Dobeles novada muzejā būs iespēja iepazīt novadpētniecības materiālu, arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu, vietējo personību dzīvesstāstus un apskatīt muzeja krātuvi.

Brauciena turpinājumā Bauskas novadā paredzēts apmeklēt Bauskas muzeju, kur dalībnieki iepazīs Bauskas 20. gadsimta vēstures, vietējo personību, sadzīves un nozīmīgu vēsturisko notikumu atspoguļojumu muzeja ekspozīcijās, kā arī muzeja krātuvi.

Bauskas Sv. Gara baznīcā būs iespēja iepazīt Bauskas vecpilsētas senāko saglabājušos celtni un tās nozīmi vietējās vēstures pētniecībā.

Pieredzes apmaiņas brauciens noslēgsies Novadpētniecības centrā “Novadnieki” Skaistkalnē, kur uzmanība tiks pievērsta vietējo stāstu, cilvēku atmiņu un kultūrvēsturiskās identitātes dokumentēšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Dalībnieki iepazīs arī centra krājuma metodiskās sakārtošanas procesu.

Informācija par braucienu un pieteikšanās, sazinoties e-pastā partneriba.kaimini@gmail.com. Vietu skaits ir ierobežots. Dalība braucienā ir bez maksas.

Projekts “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.

BRAUCIENA PROGRAMMA

Viss sākas no cilvēka: novadpētniecības pieredze Augšdaugavas novadā

Thu, 28 May 2026 08:09:00 +0000

Šī gada 20. un 21. maijā norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens “No vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai – novadpētniecības pieredze Augšdaugavas novadā”, kurā satikās 40 dalībnieki no Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novadiem. Braucienā piedalījās novadu bibliotekāri, biedrību pārstāvji un novadpētniecības krājumu speciālisti, lai iepazītu dažādas pieejas vietējā mantojuma saglabāšanā, pētniecībā un komunikācijā.

Pieredzes izzināšana sākās Daugavpilī, Rotko muzejā un tā krājumā, kur Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne sniedza ieskatu muzeja krājuma darbā, kā arī ļāva dalībniekiem ielūkoties krājuma ikdienas procesos. Brauciena turpinājumā dalībnieki apmeklēja Naujenes Novadpētniecības muzeju, Slutišķu vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma vietu, Naujenes bibliotēku, Medumu Pirmā pasaules kara muzeju, Dvietes muižu un Paula Sukatnieka māju “Apsītes”.

Īpaši vērtīga šī pieredze bija Zemgales dalībniekiem, kuriem bija iespēja iepazīt cita reģiona novadpētniecības praksi, vietējo kopienu darbu un piemērus, kā kultūrvēsturiskais mantojums var kļūt par dzīvu, pieejamu un sabiedrībai nozīmīgu stāstu.

Apkopojot dalībnieku ieguvumus no brauciena, veidojās vairākas būtiskas atziņas:

Novadpētniecības lielākā vērtība ir cilvēki.
Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka visvairāk iedvesmoja sastaptie cilvēki – entuziasti, gidi, muzeju un bibliotēku darbinieki, biedrību pārstāvji un vietējās kopienas cilvēki, kuri ar sirdsdegsmi rūpējas par savas vietas vēsturi. Dalībnieki atzina, ka tieši cilvēka aizrautība, mīlestība pret savu dzimto vietu un pārliecība par darāmo spēj iedvesmot arī citus.

Novadpētniecība nav tikai materiālu vākšana un glabāšana.
Atsauksmēs vairākkārt izskanēja doma, ka novadpētniecība ir dzīvs process. Tā ietver ne tikai vēstures faktu, priekšmetu, fotogrāfiju un atmiņu apkopošanu, bet arī spēju šīs liecības skaidrot, sasaistīt ar cilvēku dzīvesstāstiem, tradīcijām un vietas identitāti. Novadpētniecība palīdz izprast, kā vēsture, cilvēku likteņi un pasaules notikumi atklājas konkrētā vietā.

Vietas stāstam ir vajadzīga laba pasniegšana.
Dalībnieki uzsvēra prezentācijas prasmju nozīmi, stāstniecību un spēju mantojumu padarīt saprotamu dažādām auditorijām. Redzētie piemēri apliecināja, ka vēsturiskas tēmas iespējams parādīt saistoši, emocionāli un mūsdienīgi, ja aiz tām stāv zinošs un pārliecināts cilvēks. Vietas stāsts kļūst spēcīgs tad, ja to prot nodot tālāk.

Arī nelielās kopienās paveiktajam ir nozīme.
Brauciena laikā dalībnieki redzēja dažādus piemērus, kur ieguldīts gan projektu finansējums, gan vietējo cilvēku darbs, enerģija un neatlaidība. Īpaši tika izcelts biedrības “Dvietes vīnogas” paveiktais Dvietes muižā un Paula Sukatnieka mājā “Apsītes”. Šie piemēri dalībniekiem deva pārliecību, ka arī nelielās vietās iespējams īstenot nozīmīgas idejas.
Klātienes pieredzes apmaiņa dod jaunas idejas un stiprina sadarbību.
Dalībnieki priecājās par iespēju satikties un apmainīties pieredzē ar kolēģiem no citiem novadiem. Šādas tikšanās palīdz ieraudzīt, ka daudzviet izaicinājumi ir līdzīgi, taču risinājumi var būt ļoti dažādi. Brauciens deva jaunas idejas izstādēm, krājumu izmantošanai, vietējo iedzīvotāju atmiņu apkopošanai, kopienas iesaistei un mantojuma interpretācijai.

Īpaši aizkustināja kādas dalībnieces atsauksmes un dalīšanās ar Vandas Gronskas vārdiem: “Kāpēc mēs to darām? Mēs to visu atjaunojam un saglabājam saviem bērniem. Un viņi atgriezīsies!”

Paldies visiem dalībniekiem par iesaisti, atvērtību un vērtīgajām atziņām!

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Augšdaugavas novadu – no vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai

Wed, 06 May 2026 09:41:00 +0000

Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” sadarbībā ar partnerībām “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un Partnerību “Kaimiņi” projekta “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana” ietvaros organizē pieredzes apmaiņas braucienu.

Brauciens notiks šī gada 20.–21. maijā, un tā laikā dalībnieki iepazīs vairākas nozīmīgas kultūrvēstures, novadpētniecības un mantojuma saglabāšanas vietas Augšdaugavas novadā.

Brauciena galvenais uzdevums – praktiski iepazīt dažādus ar novadpētniecību saistītus piemērus. Kā vietu stāsti, cilvēku atmiņas un kopienu pieredze tiek apkopota un uzkrāta, kā darbojas muzeju krājums, kļūstot par nozīmīgu pamatu novadpētniecības mantojuma saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm.

Aicinām braucienā piedalīties pagastu bibliotekārus, tūrisma speciālistus, kultūras darbiniekus, privāto vēstures kolekciju veidotājus, biedrības un novadpētniekus Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados.

Pirmajā dienā plānots apmeklēt Rotko muzeja krājumu Daugavpilī, kur būs iespēja iepazīt mākslas darbu saglabāšanas un izstāžu veidošanas pieejas. Inženieru arsenālā dalībnieki redzēs, kā industriālais un militārais mantojums tiek pielāgots mūsdienīgai kultūras un izglītības funkcijai.

Paredzēta arī viesošanās Naujenes Novadpētniecības muzejā un Slutišķu sādžā, kur uzmanība tiks pievērsta vietējās kopienas dzīvesstāstiem, vecticībnieku kultūrvēsturiskajam mantojumam un autentiskas vides saglabāšanai.

Otrajā dienā dalībnieki apmeklēs Raiņa māju Berķenelē, kur iepazīs vietu, kas saistīta ar vienas no nozīmīgākajām Latvijas kultūras personībām veidošanos. Medumu Pirmā pasaules kara muzejā būs iespēja izzināt, kā militāro mantojumu iespējams saglabāt un skaidrot mūsdienīgā muzeja ekspozīcijā. Savukārt Dvietes muižā un Paula Sukatnieka mājā “Apsītes” dalībnieki iepazīs muižu kultūras mantojumu un krājumu, vietējās vēstures stāstus, kā arī Latvijas vīnkopības un dārzkopības tradīciju veidošanās liecības.

Informācija par braucienu un pieteikšanās, zvanot pa tālruni: 25502151, vai sazinoties e-pastā: videga@partneribalielupe.lv Vietu skaits ir ierobežots. Dalība braucienā ir bez maksas.

Projekts “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, tiks īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.

Brauciena programma

Noslēdzies tālākizglītības kurss “Novadpētniecība: mantojuma saglabāšana un komunikācija”

Tue, 24 Mar 2026 10:10:00 +0000

Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotais tālākizglītības kurss sniedza visaptverošu ieskatu novadpētniecības jomā – sākot no kultūras mantojuma izpratnes līdz praktiskai tā dokumentēšanai un mūsdienīgai komunikācijai.

Apmācību saturs bija strukturēts trīs moduļos:

Kultūras mantojuma izpratne un veidi – teorētiskais pamats, mantojuma klasifikācija un nozīme sabiedrībā.
Pētniecība, dokumentēšana un saglabāšana – darbs ar krājumiem, priekšmetu uzskaite, fotogrāfiju un stāstu dokumentēšana.
Komunikācija un pieejamība – izstāžu veidošana, digitālā komunikācija, sabiedrības iesaiste.

Kurss norisinājās no 2025. gada 29. oktobra līdz 2026. gada 18. martam, tā ilgums – 80 akadēmiskās stundas.

Dalībnieku ieguvumi, pieredze un kursa noslēguma prezentācijas

Kursu pabeidza 46 dalībnieki no Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Augšdaugavas novadiem. Dalībnieku vidū bija bibliotekāri, novadpētniecības krājumu speciālisti pašvaldībās, privāto krājumu īpašnieki, biedrību pārstāvji un citi vietējo kopienu pārstāvji.

Dalībnieku atsauksmes skaidri parāda, ka katrā novadā izkristalizējās savi uzsvari un praktiskais zināšanu pielietojums.

Dobeles novada dalībnieki īpaši uzsvēra praktisko pielietojamību un stāstniecību:

aktīvi tiek uzsākta un turpināta vietējo stāstu un dižkoku mantojuma apzināšana;
tiek attīstīta interviju veikšana un mutvārdu vēstures dokumentēšana;
iegūtās zināšanas tiek izmantotas sociālo tīklu komunikācijas uzlabošanā un sabiedrības iesaistē.

Dobeles novadā apmācības devušas impulsu paplašināt novadpētniecību no krājuma uz dzīvu stāstu vidi.

Noslēguma prezentācija: “Dobeles novada dižkoki runā: koki, mājas, cilvēki, likteņi”.

Bauskas novada dalībnieki uzsvēra krājumu sakārtošanu un praktisku sistēmu savā darbā:

tiek veidotas un pilnveidotas novadpētniecības krātuves un muzeji;
uzsvars uz fotogrāfiju, dokumentu un priekšmetu sistematizēšanu;
attīstās vietējās kopienas vēstures telpas un ekspozīcijas.

Bauskas novadā apmācības pārtapušas konkrētā darbībā – sakārtošanā, strukturēšanā un saglabāšanā.

Noslēguma prezentācija: “Upju tīkla stāsti. Bauskas novada dabas un nemateriālā mantojuma vērtības”.

Jelgavas novada dalībniekiem svarīga bija kopienas iesaiste un stāstu atdzīvināšana:

tiek organizēti stāstu vakari un kopienas aktivitātes;
attīstīta sadarbība starp novada dalībniekiem un kopīgu iniciatīvu veidošana;
praktiski pielietotas zināšanas mantojuma popularizēšanā un komunikācijā.

Jelgavas novadā īpaši izceļas novadpētniecība kā kopienas saliedēšanas instruments.

Noslēguma prezentācija: “Pa zudušā pēdām Jelgavas novadā”.

Augšdaugavas novada dalībniekiem nozīmīga bija mantojuma apzināšanas uzsākšana un strukturēšana:

tiek veidotas novadpētniecības istabas un krājumi;
uzsākta materiālu apkopošana, digitalizācija un uzskaite;
iegūtās zināšanas palīdz plānot turpmāko pētniecisko darbu.

Augšdaugavā kurss kalpojis kā spēcīgs starts novadpētniecības attīstībai.

Noslēguma prezentācija: “Augšdaugavas novada mantojuma identificēšana, datu bāzes izveide – Stāstu upes ietek Daugavā”.

Dalībnieku atsauksmes visos novados liecina, ka visvērtīgākais bija: praktiski piemēri un profesionāļu pieredze, Muzeju krātuves apmeklējums un reālā vide, izpratne par krājumu veidošanu un saglabāšanu, kā arī iedvesma un motivācija attīstīt novadpētniecību savā teritorijā.

Daudzi dalībnieki jau kursa laikā sākuši sistematizēt krājumus un veidot datubāzes, apkopot cilvēkstāstus un veidot intervijas, uzlabot digitālo komunikāciju, kā arī veidot izstādes un tematiskus pasākumus.

Apmācības notika projektā “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.

Četros novados uzsākta vēstures liecību krājuma metodiska sakārtošana

Mon, 26 Jan 2026 10:35:00 +0000

Lai vēstures liecības neizbalētu un nepazustu, bet gan tiktu prasmīgi saglabātas nākamajām paaudzēm, sākot ar 2026. gada janvāri, ciešā sadarbībā ar novadu pašvaldībām ir uzsākts darbs pie vēstures liecību krājumu metodiskas sakārtošanas. Darbi norisinās Jelgavas novadā – Līvbērzes pagasta Kultūras namā, kur darbosies Irisa Eidaka, Bauskas novadā – Skaistkalnes pagasta novadpētniecības krājumā, kuru pārzina Laima Indriķe, Dobeles novadā – Bukaišu pagasta Tautas namā, kur rosās biedrība “Skaties tālāk”, kā arī Augšdaugavas novadā – Laucesas pagasta bibliotēkā, kur darbus veiks Viktorija Kvetkovska.

Šo vēstures liecību krājumu loma ir kļūt par pilotvietām jeb paraugvietām savos novados, kur ikviens interesents, entuziasts vai pašvaldības speciālists varēs smelties pieredzi, kā soli pa solim dokumentēt un sakārtot vēstures liecības. Tas ļaus nodrošināt to, ka, mainoties darbiniekiem, netiks pārtraukta vēstures liecību pārmantojamība. Katram nākamajam krājuma pārzinim būs skaidrs pārskats par krājuma saturu un iespēja turpināt iesākto darbu. Tieši uzskaites trūkums un neatbilstoša liecību glabāšana tika identificēta kā viena no būtiskākajām problēmām, kuru risināšana iekļauta sadarbības projektā “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”.

Lai gada laikā soli pa solim uzlabotu lauku pagastu novadpētniecības krājumu uzskaiti, darbu īstenošanā tiek iesaistīti divi eksperti, kuri palīdzēs krājumu atbildīgajiem noteikt svarīgākos veicamos darbus un izstrādāt rīcības plānu turpmākajam gadam.

Novadpētniecības krājumos Jelgavas, Bauskas un Dobeles novados darbus vadīs projekta eksperts Dāvis Beitlers, savukārt Augšdaugavas novadā, Laucesas pagasta bibliotēkā, – projekta eksperte Zane Melāne.

Kā eksperti vērtē darba apjomu, ko iespējams paveikt šī gada laikā? Ar ko katrs krājums ir īpašs un nozīmīgs vietējai kopienai?

D. Beitlers: Tā kā krājumu kārtošana, kādu esam ievadījuši, ir ilgtermiņa process, tad, manuprāt, projekta laikā pats galvenais ir šo lietu vispār iesākt – katrā no krājuma vietām kopumā apzināt jeb aptvert tās bagātības, kas daudzu gadu laikā tur saplūdušas, un iedibināt racionālu un labā praksē pamatotu sistēmu jeb veidu, kā šos priekšmetus turpmāk aprūpēt gan fiziski, nodrošinot tiem atbilstošus glabāšanas apstākļus, gan arī likumiski, cenšoties novērst to iespējamo izklīšanu nākotnē. Diemžēl manā un manu līdzgaitnieku pieredzē ir virkne skaudru gadījumu, kad krājumiem trūcis likumiskas piederības un uzticamas aizsardzības, kā dēļ, mainoties par to atbildīgajām personām, daudzas kultūrvēsturiskas vērtības tikušas izvazātas vai neglājami sabojātas, novietojot tās nepiemērotos glabāšanas apstākļos. Un šeit mēs nerunājam tikai par kaut kādiem “veciem” vai juku laikiem, neoficiāliem vākumiem vai dažiem priekšmetiem, bet gan, piemēram, arī par gluži nesen vieglprātīgi iztukšotām trim pašvaldībai pakļautas iestādes telpām, pilnām ar materiāliem, kas varēja veidot konkrētā pagasta tālākas izziņas mugurkaulu, bet kuru vienkārši, izskatās, vairs nav…

Z.Melāne: Šajā projektā Augšdaugavas novada pašvaldība tiek pārstāvēta ar vienu vēstures liecību krājumu, kas izveidojies Laucesas pagasta bibliotēkas paspārnē, tomēr atbildība par uzkrātā kultūras mantojuma saglabāšanu, tradīciju un vēstures liecību nodošanu nākamajām paaudzēm ir aktuāla ikvienā kopienā, izzinot apkaimes vēsturi, veidojot piederības un lepnuma sajūtu par dzimto vietu, cenšoties saglabāt vietējās, reizēm izzūdošās tradīcijas un novadnieku devumu. Gada ietvarā ir plānots ne tikai pēc muzeju darbības principiem sakārtot Laucesas pagasta iedzīvotāju veidoto krājumu, bet arī sniegt metodisku atbalstu citu Augšdaugavas novada pagastu vēstures liecību glabātājiem, kas pašaizliedzīgi rūpējas, lai likvidēto skolu novadpētniecības vākums vai pagasta muzeju (senlietu krātuvju) krājums tiktu saudzīgi saglabāts, aizsargāts un pieejams, novēršot lielāko draudu – kultūras mantojuma neatgriezenisku zaudējumu.

Ar ko sāksies darbs krājumos un kādi būs pirmie soļi?

D.Beitlers: Pirmie soļi būs reizē gan ļoti konkrēti, gan arī mazliet filozofiski un konceptuāli: pirmkārt, aptvert fizisko telpu, kurā materiāli tiks kārtoti un izvietoti pēc jaunās sistēmas; otrkārt, izstrādāt topogrāfijas jeb materiālu fiziskā novietojuma un meklēšanas sistēmu, kas būtu gan loģiska, gan ērta; treškārt, pamazām sākt konkrētu priekšmetu klasifikāciju un uzskaiti pēc paraugiem, kurus piedāvājam mēs ar Zani. Cik tālu šajā ceļā katrs būs ticis līdz projekta beigām, rādīs laiks, taču galvenais, manuprāt, ir kvalitāte un izpratnes veidošanās. Mēs, projekta eksperti, saziņā ar Lauku partnerību “Lielupe”, krājumu glabātājiem un pašvaldībām lūkosim, cik iespējams, sagādāt krājumiem nepieciešamo inventāru, lai priekšmetus būtu iespējams saudzīgi iepakot un glabāt.

Manā pārraudzībā esošajiem krājumiem ir daudz kopīga un reizē unikāla. Reizē vienojošais un īpatnais ir tas, ka katrs no krājumiem veidojies ilgākā laika posmā, sākumā pateicoties konkrētu novadpētnieku interesei un aizrautībai. Viņu lokā arī tādas iespaidīgas personības kā skaistkalnietis Pēteris Lukaševičs – literatūras mīļotājs, novadpētnieks un kolekcionārs ar sarežģītu mūžu. Bet personība, protams, ir arī katrs krājuma kārtotājs mūsdienās, un katram no viņiem, zināms, ir savs redzējums – kas krājumā izceļams īpaši, kas spētu iedvesmot vietējos un būtu rādāms arī tuviem un tāliem visiem. Laikam visbiežāk tieši ar personībām – izciliem novadniekiem – saistāmas arī viena vai cita pagasta vēstures krājuma pērles, kuru vērtība pārkāpj vietējas nozīmības robežas. Tādi ir, piemēram, nedaudzie, taču spilgtie oriģinālmateriāli par ģenerāli Jāni Balodi un rakstnieci Mirdzu Bendrupi Līvbērzes novadpētniecības krājumā.

Z. Melāne: Viena no man tuvām atziņām ir tā, ka ikviens muzejs sākas nevis ar krājumu, bet gan ar cilvēku. Tādēļ mana vēlme sākotnēji bija iepazīt ne tikai Laucesas pagasta bibliotēkas muzejisko priekšmetu kopumu, bet arī izzināt vietējās kopienas īpatnības un kultūrvēsturisko liecību glabātājas Viktorijas stāstus par vērtībām, ko uzticējuši apkaimes iedzīvotāji. Katrs priekšmets vai liecība sevī glabā vēstījumu un mazu daļiņu no cilvēka, kas to radījis vai lietojis. Kopumā bibliotēkas vēstures liecību krājums nav apjomīgs, bet ļoti nozīmīgs lokālās vēstures izpētē un kopienas saliedētības stiprināšanā. Neapšaubāmi, kā jebkura nozīmīga darba sākumā, ir simtiem jautājumu, bet ticu, ka mums kopā izdosies!

Kā vērtējat šādas iniciatīvas nozīmi Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Augšdaugavas novados? Kādi būs lielākie izaicinājumi un ieguvumi?

D. Beitlers: Atminoties jau pieminēto skaudro pieredzi, domāju, šī ierosme ir apsveicama vairākās nozīmēs. Skaidrs, ka vispirms tā rosinās un līdzēs sakārtot tiklab konkrētos krājumus. Esmu pārliecināts, ka novadpētniecības krājums kā tāds ir svarīgs ne tikai apkaimei, bet arī visai Latvijai – tiklab kā konkrēts kopainas gabaliņš, kā arī vieta, kur glabājas pa kādai pērlei, kuru varētu iekārot arī daudz lielākas kultūras mantojuma glabātavas vai kolekcionāri. Taču visvairāk gribētos cerēt, ka mūsu paveiktais iedvesmos līdzīgām norisēm arī citviet, un šeit darba lauks paveras milzumplašs. Kā saka, “ārpus iekavām” projektā palikušas skolas, kurās padomju laikā bieži vien uzkrājās vispamatīgākais novadpētniecības krājums. Un tādēļ nākotnē būtu attīstāms šis virziens, līdztekus turpinot darbu ar bibliotēkām un suverēnākām vēstures liecību krātuvēm.

Protams, projekts no katra krājuma glabātāja prasīs attīstīt, ja tā varētu teikt, muzejisku domāšanu un apgūt specifiskas prasmes. No otras puses, mūsu mērķis nav katru novadpētniecības krājumu padarīt par muzeju un katru krājuma darbinieku – par muzejnieku, tāpēc lūkosim salāgot to, kas tiktu sagaidīts no oficiāla muzeja, ar reālajām iespējām un darbinieku noslogotību arī citos pienākumos. Šie tad varētu būt galvenie izaicinājumi, jo viss pārējais ir tikai laika, darba un līdzekļu jautājums. Prieks, ka mūsu krājumus kārto cilvēki ar degsmi un gribu darīt! Un tieši tas, manuprāt, arī apsola to, ka projekts dos daudz svētības. Jo, kā jau tikko atgādināja Zane, muzejs sākas ar cilvēku.

Z. Melāne: Ļoti novērtēju iniciatīvu īstenot šādu projektu, jo arvien vairāk uzjundī sarunas un raizes par kultūrvēsturiskām vērtībām , ko glabā mazās senlietu krātuves nevis valsts akreditētie novadu muzeji. Manuprāt, ir ļoti būtiski “atdzīvināt” novadpētniecības jomu un apzināties tās nozīmi sabiedrības saliedētībā un vēsturiskās apziņas veidošanā. Dzīvā vēsture caur stāstiem un atmiņās, liecības par vietējām tradīcijām un sadzīves īpatnībām ir daudz tuvākas, saprotamākas un sargājamākas. Lielākais izaicinājums, manuprāt, ir novadpētniecības krātuvju liktenis, kas lielā mērā atkarīgs no pašvaldību atbalsta. Bet lielākais ieguvums ir tas, ko jau minēja Dāvis, – ierosinājums un metodiskais atbalsts citām kultūras mantojuma krātuvēm sakārtot un saglabāt vēsturiskās vērtības un turpināt papildināt krājumus ar jaunām liecībām.

Laucesas pagasta bibliotēkas vadītāja Viktorija Kvetkovska un projekta eksperte Zane Melāne kopīgi apspriež pirmos soļus krājuma sakārtošanā. Ilgas Aļehno foto.

Novēlam raženu šo gadu katrā no četriem novadiem, kas iesaistījies šajā iniciatīvā iesākt nozīmīgu darbu pie vēstures liecību sistemātiskas dokumentēšanas un saglabāšanas priekšnoteikumu radīšanas. Lai šīs četras topošās pilotvietas ir atbalsts arī citiem, līdzīgiem novadpētniecības krājumiem novados!

Projekta īstenotāji biedrības: Lauku partnerība “Lielupe”, “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un “Partnerība “Kaimiņi””.

Uzsāktas apmācības novadpētniecībā: “Mantojuma saglabāšana unkomunikācija”

Thu, 30 Oct 2025 10:33:00 +0000

29. oktobrī uzsāktas tiešsaistes apmācības novadpētniecībā, kuru mērķis ir stiprināt zināšanas un prasmes vietējā kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā un komunikācijā. Mācības notiek reizi nedēļā tiešsaistē un ilgs līdz 2026. gada 18. martam, kopumā aptverot astoņdesmit akadēmiskās stundas. Viena no nodarbībām notiks klātienē Rīgā – Muzeju krātuvē, sniedzot iespēju dalībniekiem tuvāk iepazīt profesionālās mantojuma saglabāšanas prakses.

Kursā piedalās 45 dalībnieki no Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Augšdaugavas novadiem. Viņi pārstāv vietējās bibliotēkas, biedrības, muižas, privātos novadpētniecības krājumus, kā arī tie ir entuziasti, kuri ar aizrautību pēta un saglabā sava novada vēstures liecības. Šī daudzveidīgā auditorija apliecina, cik plaša un dzīvotspējīga ir vietējo kopienu interese par novadpētniecības nozīmi.

Mācību saturs un tematiskie moduļi
Apmācības sastāv no trim moduļiem, kas soli pa solim iepazīstinās ar kultūras mantojuma būtību un praktisko darbu ar to:
I modulis – Kultūras mantojums – jēdziens, veidi un saglabāšanas prakses. Kultūras mantojuma kopienas.
Pirmajā nodarbībā dalībnieki iepazinās ar materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma jēdzieniem, dzīvā mantojuma raksturojumu un diskutēja par to, kā saglabāt tradīcijas kā dzīvu un attīstīties spējīgu procesu, nevis tikai pagātnes liecību.
II modulī – Kultūrvēsturiskā mantojuma liecību saglabāšana – dokumentēšana un uzskaite tiks apgūtas praktiskas metodes, kā pareizi dokumentēt, aprakstīt un arhivēt mantojuma liecības – gan fotogrāfijas, gan priekšmetus, gan stāstus un mutvārdu vēsturi.
III modulī – Kultūras mantojuma pieejamība. Komunikācijas veidi un prakses. Noslēdzošajā posmā uzmanība tiks pievērsta tam, kā mantojumu darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot digitālās platformas, stāstniecību, izstādes, pasākumus un kopienu iniciatīvas.

Pirmajā nodarbībā dalībnieki dalījās pārdomās par tradīciju izpausmēm mūsdienās, analizējot piemērus, kā senās paražas transformējas un iegūst jaunas formas mūsdienu kultūras dzīvē, akcentējot tieši šajā laikā popularitāti guvušos Halovīna svētkus, kas atgādina Mārtiņdienas tradīciju, tomēr to izpausmes ir tikai virspusējas, bieži vien neizprotot dziļāko tradīcijas jēgu. Tāpat tika akcentēts, ka kultūras mantojumam jābūt sazobē ar tūrismu tādā veidā nodrošinot mantojuma dzīvīgumu un popularitāti.
Apmācības sniedz iespēju dažādu jomu pārstāvjiem dalīties pieredzē, apzināt kopīgās vērtības un veidot tīklu, kas stiprina kultūras mantojuma ilgtspēju reģionos. Šī apmācību programma ir solis pretī dzīvam, atvērtam un radošam novadpētniecības procesam, kurā ikviens var kļūt par sava novada vēstures un identitātes sargu.

Apmācības notiek sadarbības projektā “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, ko īsteno Biedrības: Lauku partnerība “Lielupe”, “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un “Partnerība “Kaimiņi””.

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.

Aicinām uz forumu “Atmiņa, identitāte, nākotne: novadpētniecības vērtība pašvaldībās”

Thu, 18 Sep 2025 10:00:00 +0000

Biedrības “Lauku partnerība Lielupe”, “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un “Partnerība Kaimiņi” aicina piedalīties forumā – diskusijā par novadpētniecības lomu un nozīmi pašvaldībās, kas notiks 2025. gada 1. oktobrī Kopienas centrā “Pasta5”, Bauskā. Pasākumu būs iespējams vērot arī tiešraidē.

Forumā aicinām piedalīties: pašvaldību pārstāvjus, muzeju un novadpētniecības krātuvju speciālistus, kultūras darbiniekus, pētniekus un vietējo kopienu aktīvistus, kurus vieno interese par kultūras mantojuma saglabāšanu un tā lomu nākotnes attīstībā.

Uzstāsies muzeju, novadpētniecības centru pārstāvji un šīs jomas eksperti, skaidrojot, kā novadpētniecības mantojums palīdz saglabāt identitāti, stiprināt saikni ar vietējo kopienu un iedvesmot jaunas iniciatīvas. Diskusijās un darba grupās tiks meklēti priekšlikumi un risinājumi, kā attīstīt novadpētniecības jomu, lai tā kļūtu par nozīmīgu resursu vietējām kopienām un pašvaldību darbā.

Šis forums ir projekta “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana” atklāšanas pasākums. Projekta ietvaros turpmāk paredzētas dažādas aktivitātes – pieredzes apmaiņa, apmācības, vēstures liecību krājuma metodiska sakārtošana, interaktīvu un izglītojošu materiālu sagatavošana un izstāžu iekārtošana.

Aicinām pieteikties līdz 27. septembrim, aizpildot pieteikuma anketu: https://ej.uz/pieteikums_forums_novadpetniecibasloma_pasvaldibas

Apstiprināts starpteritoriālais sadarbības projekts “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”

Wed, 27 Aug 2025 06:00:00 +0000

Īstenosim šo projektu, lai vēstures liecības neizbalētu un nepazustu, bet gan prasmīgi tiktu saglabātas nākamajām paaudzēm!

Projekta mērķis ir sekmēt novadu vēstures, kultūras, tradīciju un dabas pētniecības liecību dokumentēšanu un saglabāšanu, uzlabojot kompetences un prasmes veidot ilgtspējīgus un metodiski sakārtotus vēsturisko liecību krājumus, kā arī pilnveidot zināšanas darbam ar krājumu veidošanu, uzglabāšanu, piekļuvi un sabiedrības iesaisti Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados.

Mērķauditorija. Pagastu bibliotekāri, tūrisma speciālisti, kultūras darbinieki, iedzīvotāji – privāto vēstures kolekciju veidotāji, biedrības, novadpētnieki un citi ar vēstures liecībām saistīti entuziasti Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados.

Projektu īstenotāji. Biedrības: Lauku partnerība “Lielupe”, “Bauskas rajona lauku partnerība”, “Dobeles rajona lauku partnerība” un “Partnerība “Kaimiņi””.
Projekta kopējais budžets 77 466,03 EUR.
Projekta īstenošanas laiks 20.08.2025. līdz 30.04.2027.

Projektā īstenosim šādas aktivitātes:

Projekta atklāšanas pasākums – forums/diskusija “Novadpētniecības nozīme un loma vietējās pašvaldībās”. Īstenošanas laiks: 10.2025.
Apmācības “Novadpētniecība: mantojuma saglabāšana un komunikācija”. Īstenošanas laiks: 10.2025.–02.2026.
Vēstures liecību krājuma metodiska sakārtošana: Jelgavas novadā – Līvbērzes pagastā, Bauskas novadā – Skaistkalnes pagastā, Dobeles novadā – Bukaišu pagastā, Augšdaugavas novadā – Lauceses pagastā. Īstenošanas laiks: 01.2026.–12.2026.
Pieredzes braucieni jaunu zināšanu un savstarpējas pieredzes apmaiņai Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados. Īstenošanas laiks: 03.2026.–10.2026.
Interaktīvu un izglītojošu materiālu sagatavošana par novadpētniecības tēmu. Īstenošanas laiks: 01.2026.–12.2026.
Projekta noslēguma izstādes: Jelgavas novadā – Līvbērzes pagastā, Bauskas novadā – Skaistkalnes pagastā, Dobeles novadā – Bukaišu pagastā, Augšdaugavas novadā – Lauceses pagastā.
Īstenošanas laiks: 01.2027.–03.2027.

Saglabāsim pagātni, lai iedvesmotu nākotni! Veiksmi visiem projekta īstenošanā!

Paziņojums par sabiedrības viedokļa apzināšanu

Thu, 03 Apr 2025 06:00:00 +0000

Biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” plāno īstenot starpteritoriālo sadarbības projektu “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados”. Aicinām izteikt savu viedokli, priekšlikumus vai iebildumus par plānotā projekta īstenošanu, aizpildot anketu: https://ej.uz/NovadpetniecibasMantojumaProjekts

Projekta mērķis

Sekmēt novadu vēstures, kultūras, tradīciju un dabas pētniecības – liecību dokumentēšanu un saglabāšanu, uzlabojot kompetences un prasmes veidot ilgtspējīgus un metodiski sakārtotus vēsturisko liecību krājumus, pilnveidot zināšanas darbam ar krājumu veidošanu, uzglabāšanu, piekļuvi un sabiedrības iesaisti Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados.

Vajadzību apraksts un pamatojums

Izvērtējot jomas, kas prasa uzlabojumus un pilnveidi Augšdaugavas novadā, kā arī strādājot pie iedzīvotāju līdzdalības veicināšanas, esam konstatējuši novadpētniecību kā jomu, kas prasa papildus uzmanību. Augšdaugavas novadam nav vienotas vietas, kur būtu atrodamas vēstures liecības vienkopus tieši par novadu un vēstures notikumiem šajā teritorijā. Esošas liecības un to vākšana un uzglabāšana balstās uz vietējo iedzīvotāju, tai skaitā bibliotekāru entuziasmu, kas, beidzot savas darba gaitas, bieži vien paņem līdz savāktās liecības, un tās nav pieejamas plašākai publikai.

Tāpat secināts, ka entuziastiem, kas nodarbojas ar liecību vākšanu novadā, trūkst zināšanu par liecību pareizu uzglabāšanu, dokumentēšanu un eksponēšanu. Tas ir būtisks aspekts, pirmkārt, lai liecības nezaudētu savu kvalitāti, un tās būtu iespējams iekļaut muzeja arhīvā un, otrkārt, saistošas ekspozīcijas izveide un pasniegšana publikai arī prasa noteiktas zināšanas, kas nav plaši pieejamas. Šo zināšanu trūkumu atzīst arī kaimiņu novados. Ņemot vērā kaimiņu novadu pieredzi novadpētniecībā, kā arī kopīgos trūkumus zināšanu jomā, izvirzām šo jomu kā prioritāti starpteritoriālās sadarbības īstenošanā.

Mērķauditorija

Sadarbības projekta plānotā mērķauditorija un tiešie labuma guvēji: bibliotekāri, tūrisma speciālisti, kultūras darbinieki, iedzīvotāji – privāto, vēstures kolekciju veidotāji, biedrības, novadpētnieki u.c. ar vēstures liecībām saistīti interesenti Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novados.

Plānotās aktivitātes

1.Projekta atklāšanas pasākums – forums/diskusija “Novadpētniecības nozīme un loma vietējās pašvaldībās”.

2.Pilot krājumu vietas izveide, kā paraugs citiem sadarbības partneru teritorijās uz esošo krājumu bāzes: Jelgavas novadā – Līvbērzes pagastā, Bauskas novadā – Skaistkalnes pagastā, Dobeles novadā – Bukaišu pagastā un Laucesas, Līksnas un Dvietes pagasti Augšdaugavas novadā.

3.Apmācības projekta mērķa grupai. Plānotās apmācību tēmas: vēstures liecību krājumu veidošana, uzskaite, klasifikācija, saglabāšana un izmantošana.

4.Pieredzes apmaiņas brauciens apmācību dalībniekiem, ar mērķi iepazīt inovatīvus risinājumus un pieejas izstāžu veidošanā, lai sekmētu jaunu risinājumu ieviešanu izstādes iekārtošanā novados.

5.Digitālas rokasgrāmatas sagatavošana, kā praktisks un ilgtspējīgs atbalsts vēstures liecību vākšanas interesentiem, privāto krājumu veidotājiem, ciemu, vai pagastu novadpētniecības krājumos, skolās, kultūras namos un bibliotēkās.

6.Vietējās sabiedrības izglītošana vēstures liecību vākšanā un dokumentēšanā. Interaktīvu publicitātes materiālu sagatavošana un publicēšana, ar mērķi izglītot vietējo sabiedrību par vēstures liecību nozīmi un iesaisti to vākšanā un uzglabāšanā.

7. Izmantojot projektā iegūtās zināšanas un kompetences, projekta noslēgumā katrā sadarbības partnera teritorijā tiek rīkota izstāde, kā paraugs un praktisks piemērs, mūsdienīgai un aktuālai vēstures liecību eksponēšanai, saistošai komunikācijai ar sabiedrību un metodiski sakārtotam darbam ar vēstures liecībām.

Sadarbības partneri

Plānots starpteritoriālo sadarbības projektu īstenot sadarbībā ar Biedrībām “Bauskas rajona lauku partnerība” un “Dobeles rajona lauku partnerība”, “Lauku partnerība “Lielupe” kā projekta vadošais partneris.

Sadarbības projekta plānotais īstenošanas laiks un teritorija

Plānotais projekta īstenošanas laiks no 09.2025. līdz 09.2027. Projekta īstenošanas teritorijas – Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Augšdaugavas novadi.

Sasaiste ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2023.-2027.gadam

Plānotais projekts sasaistās ar Biedrības Lauku partnerība “Lielupe” sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāna mērķi M3 – Spēcīgas vietējās kopienas un rīcību R6 – Novadpētniecības stiprināšana.

Informācija par sabiedrības viedokļa sniegšanu

Aicinām sniegt savu viedokli ( ierosinājumus, priekšlikumus, iebildumus, u.c.) par plānoto sadarbības projektu līdz šī gada 17.aprīlim, rakstot uz e-pastu partneriba.kaimini@gmail.ocm Papildus informācija par plānoto projektu zvanot pa tālruni: 29184640.