Partnerība Kaimiņi - Demokrātijas kultūra

ES Dienvidlatgalē varu!

Tue, 10 Jan 2023 12:43:00 +0000

Divu gadu garumā trīs biedrības – Partnerība “Kaimiņi”, Krāslavas rajona partnerība un Preiļu rajona partnerība veicināja pilsonisko izpratni un apzinu Dienvidlatgalē īstenojot Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītu projektu “Es Dienvidlagale varu”

Projekta VIZĪTKARTE

Projekta KOPSAVILKUMS

Norvēģijas demikrātiskās tradīcijas un pilsoniskā līdzdalība. BUKLETS

VAI EIROPA IR TĀLU?

Fri, 07 Oct 2022 11:42:00 +0000

Uzdodot tik tiešu jautājumu dažādu kopienu pārstāvjiem Dienvidlatgalē, cilvēki apzinās, ka mēs ģeogrāfiski un arī politiski, Eiropas Savienības kontekstā, dzīvojam Eiropā, tomēr dažādu iemeslu dēļ daudziem kopienu pārstāvjiem bieži vien ir grūti identificēt sevi ar Eiropieti, vai visamaz tā sevi saukt. Cilvēki sevi vairāk asociē ar Latvijas iedzīvotāju, kas ir viena no Eiropas valstim. Ir divi svarīgi iemesli, kāpēc kopienu pārstāvji sevi nesauc par Eiropiešiem. Viens no iemesliem ir saistīts ar dzīves līmeni un ģeopolitisko situāciju. Desmitiem gadu ar Eiropu cilvēkiem asociējās tās valstis, kas atrodas uz Rietumiem no Latvijas, kurās dzīves līmenis un dzīves kvalitāte ir augstāka. Dienvidlatgales iedzīvotāji atzīst, ka ekonomiskie aspketi ir būtiski un tas ir liels izaicinājums. Otrs iemesls ir kopienu ierastais un bieži vien savrupais dzīves veids, kas saistīts ar zināmu konservatīvismu. Diskusiju ar kopienām laikā bieži tika pausts viedoklis par vērtībām, kas “nāk no Eiropas” un, kas nav pieeņemamas vietējiem iedzīvotājiem. Bažas par liberālu vērtību apdraudējumu kopienu cilvēkiem liek bažīgi attiekties par pārmaiņām un vēlmi teikt: “Mēs neesam tādi. Mēs esam savādāki”. Bažas par pārmaiņām un atvērtas sabiedrības apdraudējumu cilvēkiem palīdz distancēšnās sevi atzīt par Eiropieti.

Dienvidlatgales kopienu pārstāvjii visvairāk Eiropas kontekstā novērtē brīvību kā vērtību, ko būšana Eiropā mums sniedz- tas attiecas gan uz fizisko brīvību politiskā apdraudējuma kontekstā, ceļošanas un pārvietošanās brīvību, gan brīvību, kas saistīta ar iespēju brīvi izteikties un rīkoties. Kontekstā ar pieaugušo kontaktu skaitu dažādās Eiropas valstīs, kas saistīta ar draugu, paziņu un kolēģu esamību dažādās valstīs (Globālais tirgus), kā arī ar emigrāciju, kā reultātā ģimeņu locekļi atrodas dažādās valstīs, Kopienu pārstāvjiem Eiropā visā tās plašumā saistās ar draugiem un ģimeni.

Iespējas, ko sniedz Eiropa tiek novērtētas gan pozitīvā kontekstā (Iespēja ceļot, Iespēja mācīties, iespēja jaunām pieredzēm utt), gan patērnieciskā nozīmē, kā iespēja tikt pie “labumiem”. Gan ekonomiskās nevienlīdzības, gan atšķirībām ikdienas sociālo saišu veidošanā, kopienu iedzīvotāji vairāk apzinās, ka Eiropa vairāk ietekmē Diezvidlatgales kopienas kā kopienas ietekmē Eiropu, ar to domājot gan Eiropas Parlamentu, gan Eiropas komisiju. Kā iespēju ietekmēt Eiropu caur Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika atzīta kā iespēja, tomēr ar mazu ietekmi. Vairāk kopienu pārstāvji redz līdzdalību Eiropā caur pašvaldībām un valsts pārvaldi. Šī iemesla dēļ būtiski, ka pašvaldību un nacionālo politiķu loma dialoga un Eiropas apziņas veidošanā ir būtiskojama.

Kontekstā ar dzirdēto un piefiksēto Viedokļu festivāla laikā nākotnē būtiski attīstīt dažādus politiku veidojošus instrumentus: Tieša iesaiste politikas lēmumu veidošanā, Veicinoša un atvērta iespēja iesaistīties budžeta veidošanas procesos, Pētījumu veikšanas veicināšana, Sabiedrības izglītošana, sabiedrības mobilizēšana, Starpsektoru sadarbības veicināšana, Mēdiju iesaiste, Tīklošanās un pieredzes apmaiņas intensitātes palielināšana, sabiedrisko procesu uzraudzīšanas, paldīdzības un atbalsts.

Jāakcentē, ka kopienām gan Dienidlatgalē, gan arī citur Latvijā svarīga ir iespēja piekļūt informācijai un zināšanām kā arī šķēršļu mazināšana izmantot Eiropas un Eiropas Savienības iespējas.

Āris Ādlers

MAZLIET PAR VIEDOKĻIEM UN TO FESTIVĀLIEM

Fri, 30 Sep 2022 11:41:00 +0000

Pirmā Daugavpils Viedokļu festivāla būvēšanā iesaistījos jau krietu pusotru mēnesi pirms tā norises. Un, gluži kā prezentācijā par sociālo tīklu burbuļu formēšanos, pēc kāda laiciņa mana Facebook laika josla izmeta teicienu: „ Fakts ir informācija mīnus emocijas. Viedoklis ir informācija plus pieredze. Ignorance, virspusība ir viedoklis, kurā trūkst pieredzes. Un viedoklis, kas ignorē faktus, ir muļķība”.

Lūk, šī nav nekāda absolūtā patiesība, taču viela pārdomām gan. Gan festivāla tapšanas, gan tā norises laikā, ļoti daudz domāju tieši par vārda „viedoklis” jēgu. Kas tad ir viedoklis? Vai viss, ko mēs izsakām vai atļaujamies izteikt? Bez apdomāšanās un analīzes. Mūsu tradicionālajā kultūrā teiciens: „Kas uz sirds, tas uz mēles, ” parasti raksturo bērnu, ļoti naivu cilvēku, cilvēku, kuram tādu vai citādu iemeslu dēļ nedarbojas kādas uzvedības normas. Un citās tradicionālajās kultūrās ir līdzīgi.

Šobrīd mēs patiesi un pamatoti līksmojam par vārda un uzskatu brīvībām. Izbaudām iespējas brīvi izteikties, brīvi balsot, brīvi dzīvot, saskaņā ar savu vērtību sistēmu un priekšstatiem par labu dzīvi. Un tas ir lieliski, nekādu šaubu par to nevarētu būt. It īpaši tai paaudzei, kura izaugusi ar viedokļu paušanu savās virtuvēs, un arī tad – tikai čukstus, kad bērni jau guļ.

Brīva viedokļa paušana ir ļoti plaši akceptēta. Sarunu, Demokrātijas un Viedokļu festivāli kļūst par populāru parādību sabiedrisko aktivitāšu norisēs. Tātad – tas ir noticis. Mēs varam. Mūs par to netiesā. Neatlaiž no darba un neizraida no valsts. Tiesa gan, jāatceras, ka atsevišķos gadījumos, kad mēs izlemjam rīkoties saskaņā ar savu tik brīvi pausto viedokli, mūs gan tiesā, gan atlaiž no darba, gan izraida no valsts. Sevišķi krīzes situācijās tas jāatceras.

Sekojoši, šķiet, ka esam nonākuši nākamajā demokrātiskas sabiedrības fāzē, kurā viedokļa publiska paušana ir cieši saistīta ar atbildību. Ar katra atbildību pret sabiedrību kopumā, to cilvēku loku, kuru mūsu viedoklis var ietekmēt. Pret valsti, galu galā. Un pie šī aspekta būtu pastiprināti jāpiedomā.

Jā, tas var skanēt pēc vēlmes ieviest cenzūru, ilgām pēc „stingrās rokas”, un tā tālāk un tamlīdzīgi. Šis aspekts parādījās arī Daugavpils Viedokļu festivālā. Kā – tu neesi varējis brīvi paust savu viedokli? Kas tad tas tāds? Un kādēļ gan tā?

Nē, es neesmu varējusi pilnīgi vienmēr un pilnīgi brīvi paust savu viedokli, neraugoties uz vārda brīvību un dzīvi demokrātiskā sabiedrībā. Jo zinu cilvēku loku, kas šajā viedoklī ieklausīsies, un tad ir jāsāk domāt – kā tas viņus ietekmēs? Respektīvi – jo lielāka ir tava atbildība, un lielāku cilvēku loku ietekmē tavs viedoklis, jo retāk tu vari atļauties to paust pilnīgi brīvi.

Pavērsīsim krietni spilgu prožektoru uz šo tēzi. Kā jums šķiet, cik bieži savas dzīves laikā brīvi un publiski savu personīgo viedokli ir varējusi paust Anglijas karaliene? Mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe Freibega? Esošais prezidents un ministru prezidents? Atbilde ir acīmredzama. Nē, šeit nestrādā „Kas uz sirds, tas uz mēles.”

Un tā nav cenzūra vai bailes. Tā ir atbildības sajūta. Iekšējā cenzūra, ja vēlaties.

Lūk, pie šīs katra cilvēka, kopienas un organizācijas iekšējās cenzūras, manuprāt, mums kā pilsoniskajai sabiedrībai arī būtu jāstrādā turpmāk, respektējot to, ka šī ir nākamā fāze demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Jo demokrātija nozīmē savstarpējas saiknes, savstarpēju atbildību un savstarpēju cieņu. Saliedēta sabiedrība nav „pilnīgiatklātiunātriunindividuāli” savus personīgos viedokļus manifestējošu indivīdu kopums.

Pajautāsim katrs sev, pirms rakstām ierakstu vai komentāru sociālajos tīklos – kā tas ietekmēs klausītājus/lasītājus? Kā tas ietekmēs to mūsu kopīgo „burbuli”, ko saucam par Latvijas sabiedrību?

Paraudzīsimies uz saviem publiski paustajiem viedokļiem nevis aspektā „Koparmanipadomās”, bet gan „Kātasietekmēs”.

Piedomājam pie saviem viedokļiem. Pie informācijas un pieredzes to formēšanā pieplusojam arī atbildības jēdzienu.

Ieva Jātneice

Es Dienvidlatgalē varu!

Tue, 27 Sep 2022 12:35:00 +0000

Pulcinot teju 100 aizrautīgus nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lauku iedzīvotājus, partnerību pārstāvjus, sadarbības partnerus, viedokļu līderus un citus aktīvistu no Dienvidlatgales pašvaldībām norisinājās pirmais viedokļu festivāls “Es Dienvidlatgalē varu”.

Viedokļu kafejnīcās moderatoru mudināti festivāla dalībnieki sarunājās par kopienas balsi politikā, meklēja atbildi vaicājumam, vai mani dzird Eiropā un nostiprināja medijpratības prasmes atpazīt patiesas un nepatiesas ziņas.

Kā atzīst festivāla dalībnieks: “Šī ir interesanta pieredze piedalīties viedokļu festivālā, kur galvenā doma ir izteikt savu viedokli ieklausoties citos un meklējot kopsaucēju sarežģītos jautājumos”

Viedokļu festivālu rīkoja biedrības “Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība “Kaimiņi””, “Preiļu rajona partnerība” un “Krāslavas rajona partnerība” Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstīta projekta “Es Dienvidlatgalē varu” ietvaros kopā ar Europe Direct centru Dienvidlatgalē.

VIEDOKĻU FESTIVĀLS “ES VARU”

Wed, 31 Aug 2022 11:41:00 +0000

Piektdien, 23. septembrī Augšdaugavas novada kultūras centrs “Vārpa”kļūs par rosīgu platformu Viedokļu festivālam “Es varu”. Tā mērķis ir pulcināt aktīvākos nevalstisko organizāciju biedrus, lauku iedzīvotājus, partnerību pārstāvjus, biedrus, sadarbības partnerus vienkopus, lai rosinātu pieredzes apmaiņu, kur apzināties, ka katrs esam valsts un sabiedrības līdzdalībai ir izšķiroša nozīme. Viedokļu festivālā tiks aicināti viedokļu līderi trīs nozīmīgās tēmās, lai rosināti, mudinātu domāt līdzi, motivētu un radītu pārliecību, ka katram viedoklim ir nozīme. Dalība festivālā ir bez maksas.

Festivālā varēs izteikt viedokli un aktīvi līdzdarboties vai vienkārši būt klāt šādās tēmās:

Mediji – viltus ziņas un kur ir patiesība? Populisms, tukšas runas, narcisisms un pakāpšanās uz cita pleciem pēdējos gados ir kļuvušas par ierastām lietām. Mēs dzīvojam katrs savā sociālajā burbulī, tik dalītas informācijas un kategorisku viedokļu pasaulē, ka bieži vien vairs neprotam sarunāties – cieņpilni, argumentēti, uzklausot vienam otru un pieņemot, ka katram viedoklim ir tiesības pastāvēt, neatkarīgi no tā, vai tas sakrīt ar mūsējo.
Kopienu līdzdalība. Kā palīdzēt politikā pieņemt labākus lēmumus: būt par sanitāru sliktiem lēmumiem, sabiedrības līdzdalību dažādās formās. Viedokļi un sarunas par lauku pilsoniskās sabiedrības tiesisko un finansiālo vidi, kā arī spēju būt efektīviem, atbildīgiem un neatkarīgiem sadarbības partneriem, kā arī uzlabot spēju veidot dialogu ar politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, kas atbildīgi par lauku kopienu ilgtspējīgu attīstību, sekmējot šo ierēdņu atbildību par viņu sniegumu pilsoņiem un sabiedrībai kopumā.
Praktiskais padomdevējs. Mana vieta Eiropā. Kā es varu ietekmēt lēmumus Eiropa? Diskusijas par esošajām ES iespējām un darbību, ļaujot saskatīt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, un ikviena iedzīvotāja nozīmību un proaktīvas rīcības būtiskumu.

Viedokļu festivālu organizē

“Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi””,
Krāslavas rajona partnerība,
Preiļu rajona partnerība un
Europe Direct Dienvidlatgale, kas tiek rīkots Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta “Es Dienvidlatgalē varu” ietvaros .

Projektu “Es Dienvidlatgalē varu!” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”

ĢIMENES DĀRZA SVĒTKI 2022

Fri, 12 Aug 2022 11:39:00 +0000

Ģimenes dārzā svētki piepildīja šo vasaru ar aizraujošiem un mājīgiem notikumiem Smelteros, Izvaltā un Ambeļos. Trīs novadu ciemos iedzīvotāji tikās, lai iedvesmotos aktīvākai darbībai savā ciemā, novadā un valstī, lai kopīgi mācītos jaunas prasmes kā sekmēt pilsonisko līdzdalību, lai diskutētu par jau padarīto un to, kādas aktivitātes var veicināt sabiedrības interesi un vēlmi darboties savas kopienas labā. Un, protams, svētkos kopā piedalīties meistarklasēs, priecāties un labi pavadīt laiku. Dārza svētku piedāvātais formāts – brīvdabas svētki ar diskusijām, darbnīcām, atrakcijām bērniem, cienastu (kafejnīcu) un mūziku – cilvēkiem ļoti iepatikās, iedzīvotāji svētkos jutās brīvi, līdzdarbojās, baudīja kopā būšanu un sarunas ar retāk satiktajiem paziņām, diskutēja par līdzdalību sabiedriskajos procesos, jo paši jutās līdzdalīgi. Bieži vien tas papildināja pagasta svētkus un notika dienu pirms kapusvētkiem, kas Latgalē ir tradicionāls vasaras notikums, kas pulcina tuvākus un tālākus radus.

Dārza svētku pirmais notikums bija Preiļu novadā, kurā dalībnieki iepazinās viens ar otru un izspēlēja sajūtu, kā ir “būt kopā” gan iesaistošā sadarbību veicinošā spēlē, gan kopīgā nūjošanā, gan puķu stādīšanā. Krāslavas novada Izvaltā svētki bija plaši apmeklēti, iedzīvotāji ļoti lepojas ar sava pagasta aktīvo iedzīvotāju paveikto, labprāt iesaistījās aktivitātēs un skaistā vidē baudīja skaistu dienu. Augšdaugavas novada Ambeļos svētki ritēja pavisam mājīgi, neskatoties uz to, ka vienā brīdī sākās lietusgāze un tālumā draudīgi ducināja pērkons. Svētki turpinājās Latgales tradīciju mājā “Skreine”, bet tradicionālie danči notika mednieku mājā.

Īpaši bija izdevies tas, ka spējām iesaistīt vecākus diskusijās par iedzīvotāju nozīmi līdzdarboties, kamēr bērni baudīja svētku aktivitātes. Vecuma un dzimuma ziņā apmeklētāji bija no visām iedzīvotāju grupām. Ģeogrāfiski ne tikai no vietējiem pagastiem, bet arī no tālākām Latvijas pilsētām un pat no Francijas, kā arī liels gandarījums, ka svētkos Izvaltā piedalījās septiņi iedzīvotāji no Ukrainas.,

Dalībnieki kā pozitīvu svētku rezultātu atzīmēja to, ka pagastā notiek interesants un saistošs pasākums, kas ļauj viņiem vienkopus satikt vietējos iedzīvotājus un pagasta viesus, kuri ir tik pat ieinteresēti un aizrautīgi. Tas dod iedvesmu jaunajām idejām, kā arī ļauj justies kā daļai no stipras un saliedētas kopienas. Pārrunāt dažādas aktivitātes, gan tradicionālas, gan modernākas un sadarboties jaunu pasākumu īstenošanai.

Svētku dalībniekiem bija iespēja novērtēt pasākumu un anketā minēt aktuālākās problēmas, kuras ir viņu pagastā, kā rezultātā tika minētas problēmas, kas skar ne tikai Dienvidlatgales pašvaldību pagastus, bet arī visas valsts teritoriju, ka samazinās iedzīvotāju skaits, ka pagastos grūti atrast darbu, sevišķi jauniešiem. Kā problēma tika minēta arī cilvēku pasivitāte un informācijas trūkums par pasākumiem, iespējām un notikumiem.

Ģimenes dārza svētki pierādīja, ka nav vajadzīgi lieli, grandiozi pasākumi vai vērienīgi līdzekļi, lai radītu iedvesmojošu atmosfēru vietējiem iedzīvotājiem, kas rosina pozitīvu viedokļu apmaiņu un atzinīgu novērtējumu.

Daudzi dalībnieki minēja, ka būtu vēlams Dārza svētku tradīciju turpināt, lai biežāk sanāktu kopā un apmainītos ar pārdomām, idejām un stiprinātu cilvēku motivāciju. Stiprai kopienai, stipram novadam! Dienvidlatgalē mēs varam!

“Ģimenes dārza svētki ar sarunām par pilsonisko sabiedrību”

Sun, 10 Jul 2022 11:39:00 +0000

Šī gada 6.augustā no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00 būsiet gaidīts viesis Ģimenes dārza svētkos Ambeļos pie Latgaliešu tradīciju mājas “Skreine” (Parka iela 16, Ambeļi, Augšdaugavas novads).

Radošā un darbīgā atmosfērā ikviens dalībnieks varēs piedalīties dažādās aktivitātēs. Darbosies bērnu rotaļu stūrītis. Notiks meistarklases. Bērni varēs izveidot sēklu mandalu, karodziņu virtenes, gleznot smilšu gleznas un iemācīties pagatavot garšīgu saldējuma kokteili. Būs arī momentfoto pietura, sejas apgleznošanas pietura, un apgleznotās sejiņas bērniem noteikti radīs milzīgu prieku.

Iestādīsim augus, kas priecēs Ambeļu iedzīvotājus vairākus gadus.

Katram dalībniekam kafiju vai tēju un gardumiņu piedāvās mājas kafejnīca “MEŽVĪNI”.

Būs arī pārsteigumi un loterija.

Meklēsim risinājumus, diskutēsim kā, organizējot sabiedrības līdzdalības aktivitātes, efektīvāk sekmēt iedzīvotāju līdziesaisti pagasta un novada attīstības procesos. Kā ļauties radošumam un nebaidīties darīt!

Uz diskusijām aicinās:

Dana Lahtionova – kā laukos veidot pilsoniski aktīvu vidi. Praktiska darbnīca savu resursu apzināšanai;

Ilze Mežiniece – ģimenes līdzdalība kā kopienas attīstības pamats – saruna par ģimenes nozīmi cilvēka līdzdalības motivēšanā;

Aleksandrs Lahtionovs – mērķi un to sasniegšana – kā būt resursā. Nūjošanas darbnīca.

Par savu līdzdalības pieredzi un aktivitātēm aicināti stāstīt arī Ambeļu mednieki – vadītājs Egils Rūtiņš, biedrības “Jubra” vadītāja Juta Valaine, biedrība “Zaļā krūze” – Jolanta Bāra un pirtniece Dzintra Abarone.

Lietus gadījumā pasākums tiks rīkots Ambeļu mednieku namiņā.

Dārza svētki notika arī Smelteros Preiļu novadā 4.jūnijā Izvaltā, Krāslavas novadā 30.jūlijā

Pasākumu nodrošina un organizē biedrība “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi””, “Krāslavas māmiņu klubs”, biedrība “Krāslavas rajona partnerība” un biedrība “Preiļu rajona partnerība”.

Demokrātijas pieredze Norvēģijā

Wed, 18 May 2022 11:47:00 +0000

Trīs Dienvidlatgales biedrības – Krāslavas rajona partnerība, Preiļu rajona partnerība, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” no 2022. gada 11. maija līdz 13. maijam piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijā, Hamēras (Hamar) pašvaldībā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepazinās ar Hamēras pašvaldību, ar sabiedrības līdzdalību un iesaistes pieredzi, diskutēja par demokrātijas kultūru un apmeklēja dažādas organizācijas – Dabas skolu (Hamar Naturskole), unikālu kultūrmantojuma baznīcas (Domkirkeodden) centru. Uzzināja, kā darbojas labdarības organizācija “Rotary club”, kā biedrība “Street team HamKam” Hamērā palīdz un iesaista sabiedriskajā dzīvē atkarībās esošus cilvēkus.

Dienvidlatgales vietējo rīcības grupas iepazinās ar Norvēgijas partneru stāstiem par demokrātijas īstenošanu pašvaldībā, sabiedrības iesaisti un rīcību ieviešanu ilgtermiņā.

20. gadsimts kļuva par demokrātijas gadsimtu, taču, neraugoties uz šķietamo pašsaprotamību 21. gs., līdzās jēdzieniem brīvība, taisnīgums, otra cilvēka respektēšana utt., cik bieži par to domājot, runājot kolektīvā vai ģimenes, draugu lokā, saprotam, ka šīs indivīda iespējas un demokrātijas kultūra prasa arī nepārtrauktu darbību un līdzdalību? Tikšanās un diskusijas Norvēģijā apliecināja, ka ikvienam no mums daudz vairāk jābūt atbildīgiem par savu novadu, reģionu, valsti, aktīvi jāiesaistās, jāpiedalās labvēlīgas, mūsdienīgas vides attīstībā. Hamēras (Hamar) pašvaldības mēra vietnieks Knuts Fangbergets uzsvēra, ka pilsoniskā aktivitāte pašvaldībā ir augsta. Iedzīvotāji aktīvi piedalās sabiedriskajās apspriedēs, izsaka priekšlikumus. Piemēram, pašvaldības domes sēdes tiešsaistēm pieslēdzas līdz pat 4000 iedzīvotāju. Norvēģijas pieredze rāda, ka kopienas labā ir jāiegulda milzīgs darbs. Sabiedrības iesaiste, līdzdalības veicināšana un sadarbība ar iedzīvotājiem ir neatsverams ieguldījums nākotnē.

Savukārt biedrības “Street Hamkam” pieredzes stāsts pārsteidza un iedvesmoja. Sadarbībā ar tuvākajām pašvaldībām, piesaistot sponsorus, biedrības futbola treneris palīdz alkohola vai narkotisko vielu atkarības jūgā esošajiem pašvaldības iedzīvotājiem, palīdz socializēties un integrēties sabiedrībā, uzlabot situāciju. Vienīgais noteikums šīm aktivitātēm, nākot uz treniņiem un spēlēm, cilvēkam jābūt “brīvam” no atkarības vielas. Protams, piedaloties sporta aktivitātēs, apbruņojoties ar pacietību un apzinoties, saprotot, ka šāda iespēja nav brīnumlīdzeklis, bet tikai pašu atkarīgo vēlme uzlabot dzīvi, taču, kā uzsvēra Street HamKam treneris Kai Kristiansen, ja pat vienu cilvēku izdodas atgriezt sabiedriskajā dzīvē, tas ir liels ieguvums. Šajā gadā sporta aktivitātēs piedalās 45 iedzīvotāji.

Demokrātija – tas ir process, ko jāveido nepārtraukti sadarbojoties un kopā radot. Brauciens tika organizēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” projekta “Es Dienvidlatgalē varu” (Nr.AIF/2020/SDK/20) ietvaros.

Teksta autors: Zane Ločmele

“Vārds laukiem” Krāslavā, Augšdaugavā, Līvānos un Preiļos

Wed, 30 Mar 2022 11:38:00 +0000

Akcenti, secinājumi.

Izpratne par līdzdalību katrā novadā ir saistīta ar ilgu gadu piekoptām, nepierakstītām tradīcijām pašvaldības un iedzīvotāju saiknes veidošanā un komunikācijas nodrošināšanā. Diskusiju dalībnieki no Pašvaldības politiķu puses bija tie, kas jau regulāri uztur komunikāciju ar iedzīvotājiem un NVO, bet no iedzīvotāju puses bija aktīvākie cilvēki, kuriem jau ir labāka vai sliktāka darbības pieredze biedrībās vai līdzdalības procesos. Dienvidlatgales novadu situācija daudz neatšķiras no kopējās Latvijas situācijas lauku teritorijās. Daudzas biedrības faktiski darbojas savu vai plašākas sabiedrības interesēs un saikni ar pašvaldību un politiķiem veido, meklējot gan morālu, gan resursu atbalstu savai darbībai vai sabiedriskā labuma aktivitātēm, ko tās veic vai plāno veikt. Šajā jomā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veidojas pietiekami laba, jo lielākā daļa politiķu redz jēgpilnu biedrību darbību un pienesumu novadu vitalitātes nodrošināšanai. Novadi, kuros notikušas diskusijas, raksturīgi ar to, ka kāds no politiķiem pats darbojas kādā biedrībā vai arī savu sociālo aktivitāti īstenojis biedrībā. Tieši šī situācija radījusi ļoti integrētu sadarbības formu, kur bieži vien biedrību centieni sakrīt ar vietvaras politiķu politiskajiem mērķiem novadā.

Politiķu un iedzīvotāju tuvība (maza distance) rada iespēju, ka iedzīvotāji salīdzinoši vienkārši var uzrunāt savus priekšstāvjus un paust viedokli, problēmu vai ideju. Lielākais izaicinājums visur ir saistīts ar aktīvo kopienu spēju nevis konstatēt problēmas, bet ģenerēt idejas un tās virzīt īstenošanai caur pašvaldību (izņemot neliela apjoma iniciatīvas). Sadarbība ar pašvaldību lielā mērā tiek interpretēta kā sūdzību izskatīšana un problēmu risināšana, kur biedrības konstatē situāciju un vēršas pašvaldībā ar lūgumu uzlabot situāciju. Tikai dažas biedrības ir ļoti patstāvīgas un ir gatavas pašas īstenot savas idejas un ieceres, no pašvaldības prasot tikai, piemēram, līdzfinansējumu.

Ņemot vērā strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos Latgalē, pēdējo desmit gadu laikā, arī nevalstisko organizāciju dalībnieki izjūt aktīvu, pilsoniski ieinteresētu un atbildīgu iedzīvotāju trūkumu. Lauku teritorijās trūkst jaunu (t.sk. jauniešu) līderu, kas iesaistītos pilsoniskās līdzdalības jautājumus, rosinātu mūsdienīgas, inovatīvas ieceres.

Notikušo diskusiju pienesums novadu demokrātiskajiem procesiem saistīts ar kopīgu aktīvo iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju vienošanos, ka pilsoniskā iniciatīva un diskusiju kultūra ir būtiska pārdomātai vietu attīstībai. Diskusiju laikā bija iespējams atjaunināt, iespējams, sen aizmirstas metodes, cilvēku iesaistes veicināšanai: apzināt, atbalstīt līderus, individuāla pieeja, kopīgu pasākumu rīkošana, dažādu iedzīvotāju grupu aktivizēšana utt. Svarīgi arī atzīmēt tās lietas, kur politiķi ir kā deputāti un kur kā darbinieki. Diskusiju norise novados tā ir kopēja vajadzība, lai sadzirdēt vienam otru un veidot sadarbību vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Būtiski veidot demokrātiskos procesus un diskusiju pieredzi caur konkrētu jomu iniciatīvām: uzņēmējdarbības centriem, kultūras centriem, sporta komandām utt. Šāda pieeja palīdzēs veicināt ne tikai veiksmīgāka dialoga veidošanu ar vietējo politisko varu, bet arī risināt sociālas dabas jautājumus un mazināt globālu notikumu ietekmi uz indivīdu Dienvidlatgalē.

Diskusiju dalībniekiem, īpaši šajā post Covid laikā, bija iespēja beidzot vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt abu pušu centienus un nodomus. Novadu politisko dzīvi un sociālo dzīvi nosaka ne tikai pašvaldībās notiekošais, bet arī nacionāli procesi, kas no vienas puses ietekmē – veicina vai kavē, un dažādi nevalstisko organizāciju atbalsta un līdzdalības instrumenti, kas palīdz veicināt aktīvu un pašģenerējošu kopienu veidošanos un attīstību.

Āris Ādlers

Diskusija ar politiķiem Dienvidlatgalē “Vārds Laukiem”

Tue, 15 Feb 2022 12:36:00 +0000

Lai motivētu Dienvidlagales iedzīvotājus iesaistīties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un veidotu izpratni par lēmumu pieņemšanu un līdzdalības rezultātiem, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” aicina novada nevalstiskās organizācijas un aktīvos iedzīvotājus uz kopīgu diskusiju ar novada deputātiem.

Diskusijas notiks:

3.martā Krāslavas kultūras centrā ar Krāslavas novada deputātiem
9. martā Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” (Dobeles ielā 30, Daugavpilī) ar Augšdaugavas novada deputātiem
9.martā Līvānu uzņēmējdarbības centrā ar Līvānu novada deputātiem
10.martā Preiļu novada kultūras centrā ar Preiļu novada deputātiem.

Diskusiju vadīs pieredzējis moderators un pilsoniskās sabiedrības aktīvists Āris Ādlers. Viņš ir vietu attīstības speciālists, kurš iestājas par iekļaujošu attīstību, kas paredz pastāvīga dialoga uzturēšanu starp iedzīvotājiem un pašpārvaldi. Ārim ir praktiska pieredze sabiedrības līdzdalības jautājumos pašvaldību un Eiropas līmenī.